Pinot Nero

Pinot Nero – šķirne aiz pasaules elegantākajiem sarkanvīniem

Pinot Nero dod gaišus, aromātiskus sarkanvīnus ar dzīvīgu skābumu, maigu tekstūru un smalku augļainību – tā ir viena no daudzpusīgākajām šķirnēm ēdiena pavadīšanai un īsts klasikas paraugs tiem, kas novērtē eleganci.

Pinot Nero ir itāliskais nosaukums Pinot Noir – vienai no slavenākajām zilajām vīnogām pasaulē. Šie vīni reti ir tumši vai smagi; tos raksturo gaiša krāsa un uzbūve, kas balstās uz aromātu, svaigumu un vieglu mutes sajūtu.

Augļainība sliecas uz sarkanajām ogām – ķiršiem, avenēm un zemenēm. Tanīni ir maigi, bet skābums piešķir dzīvīgumu, tāpēc vīni šķiet svaigi, nevis spēcīgi.

Šī šķirne ir pazīstama ar spēju atspoguļot audzēšanas vietu. Pat nelielas atšķirības augsnē un klimatā glāzē ir skaidri jūtamas, un tieši tas Pinot Nero padara par šķirni, kurai daudzi vīna cienītāji pievēršas ar patiesu aizrautību.

Sākotnēji šī vīnoga nāk no Burgundijas Francijā, kur to audzē jau gadsimtiem ilgi. No turienes tā izplatījusies uz vēsākiem reģioniem visā pasaulē, kur meklējumi pēc vieglā, elegantā stila turpinās joprojām.

Citi nosaukumi

Pinot Nero ir tikai viens no šīs šķirnes nosaukumiem. Dažādās valstīs tā tiek dēvēta atšķirīgi, taču uz etiķetes vienmēr slēpjas viena un tā pati vīnoga.

Visbiežāk sastopamie nosaukumi ir Pinot Noir Francijā un Jaunajā pasaulē, Pinot Nero Itālijā, kā arī Spätburgunder vai Blauburgunder Vācijā, Austrijā un Alto Adidžē.

Klimata nozīme

Pinot Nero ir jutīga pret klimatu, un tas glāzē ir skaidri sajūtams. Klimats nosaka, cik gatava kļūst augļainība, cik augsts ir skābums un cik daudz alkohola veidojas vīnā.

Vēsākos reģionos vīni sanāk vieglāki un svaigāki. Siltākos apvidos augļainība kļūst apaļāka un gatavāka, bet vīns iegūst vairāk pilnīguma. Abiem stiliem ir savs šarms, un šo atšķirību ir ērti izmantot, izvēloties vīnu.

Pinot Nero siltā klimatā

Siltākos reģionos vīnoga nogatavojas pilnīgāk, un augļainība kļūst saldāka un pilnīgāka. Vīni mutē šķiet apaļāki un ar nedaudz vairāk miesas, taču parasti saglabā maigo tekstūru.

Galvenie aromāti: gatavi ķirši, plūmes, zemeņu ievārījums, saldās garšvielas un vaniļa no izturēšanas mucās.

Raksturīgais alkohola līmenis: aptuveni 13,5-14,5 procenti.

Pinot Nero vēsā klimatā

Vēsākos reģionos vīni kļūst vieglāki un filigrānāki. Augļainība ir svaiga un taisna, bet skābums izceļas spilgtāk, tāpēc vīns šķiet dzīvīgs un viegli baudāms.

Galvenie aromāti: svaigas avenes, jāņogas, kraukšķīgi ķirši, meža zemsedze un ziedu pieskāriens.

Raksturīgais alkohola līmenis: aptuveni 12-13,5 procenti.

Pinot Nero radniecīgās šķirnes

Ja tev tuvs ir vieglais, svaigais stils, ir vēl vairākas šķirnes, kas trāpa līdzīgā noskaņā. Visas tās dod sarkanvīnus, kuros vairāk uzsvars likts uz augļainību un svaigumu, nevis uz spēku.

Gamay dod vieglus, sulīgus sarkanvīnus ar dzīvīgu skābumu un maigiem tanīniem – tā pazīstama no Beaujolais.

Schiava tiek audzēta Ziemeļitālijā un dod filigrānus, gaišus vīnus ar smalku augļainību un teju bez tanīniem.

Nerello Mascalese no Sicīlijas piedāvā to pašu gaišo krāsu un svaigo augļainību, taču ar nedaudz vairāk garšvielu un struktūras.

Spätburgunder ir tā pati šķirne vāciskā izpildījumā un pašsaprotams nākamais solis, ja gribi nogaršot vēsāku versiju.

Pinot Nero pasniegšana

Pinot Nero vislabāk garšo aptuveni 14-16 grādu temperatūrā, tātad nedaudz vēsāks nekā daudzi citi sarkanvīni. Pārāk silts vīns šķiet gauss, savukārt viegli atdzesēts vīns izceļ svaigumu un smalko augļainību.

Lielākajai daļai Pinot Nero nav vajadzīga ilga saskare ar gaisu, taču pilnīgākās versijas var iegūt no pusstundas glāzē vai īsas uzturēšanās dekantierā. Vieglos vīnus var liet uzreiz.

Liela glāze ar platu kausu palīdz atklāties aromātam un izceļ daudzās ogu un garšvielu nianses. Tik aromātiskai šķirnei tas maina baudījumu jūtami.

Ēdienu pāri – kam der Pinot Nero

Mājputni un gaišā gaļa

Svaigais skābums un maigie tanīni padara Pinot Nero par dabisku pavadoni gaišai gaļai. Vīns neapgrūtina ēdienu, bet gan seko tam līdzi ar augļainību un svaigumu.

Pamēģini to pie ceptas vistas, pīles krūtiņas, tītara vai svētdienas cepeša no cūkgaļas.

Jērs un medījums

Pilnīgākās versijas ar gatavu augļainību un nelielu mucas raksturu spēj sekot spēcīgākiem ēdieniem. Skābums pārgriež taukainību, bet maigie tanīni lieliski papildina tumšo gaļu, nekļūstot skarbi.

Pasniedz to pie stirnas, dambrieža, pīles vai jēra stilba ar garšaugiem.

Sieri

Augļainība un svaigums padara Pinot Nero draudzīgu pret sieriem, kur daudzi spēcīgi sarkanvīni kļūst rūgti. Vīns saglabā līdzsvaru gan ar mīkstiem, gan izturētiem sieriem.

Tas lieliski der pie brī, comté un maigi izturētiem sieriem.

Īpaši fakti par Pinot Nero

Pinot Nero ir viena no vecākajām zināmajām vīnogu šķirnēm, un Burgundijā to audzē jau vairāk nekā tūkstoš gadu.

Vīnogai ir plāna miziņa, kas padara to jutīgu pret slimībām un grūti audzējamu. Tas ir viens no iemesliem gaišajai krāsai un maigajiem tanīniem.

Kopā ar Chardonnay Pinot Nero ir viena no galvenajām šķirnēm Šampaņā, kur to izmanto gan dzirkstošajam baltvīnam, gan rozē.

Šī vīnoga viegli mutējas, un tā ir devusi sākumu radniecīgām šķirnēm, tostarp Pinot Gris un Pinot Blanc.

Valstis, kur audzē šo šķirni

Pinot Nero audzē lielākajā daļā vīnkopības valstu ar vēsu vai mērenu klimatu. Nozīmīgākās no tām ir Francija, Vācija, Itālija, ASV, Jaunzēlande, Austrālija, Austrija un Čīle.

Svarīgākie apvidi un reģioni

Burgundija Francijā tiek uzskatīta par šīs šķirnes dzimteni, un tur top vieni no pasaulē kārotākajiem sarkanvīniem ar izcilu izsmalcinātību.

Vācija pieder pie lielākajiem ražotājiem ar nosaukumu Spätburgunder, bieži vieglā un svaigā stilā ar tīru augļainību.

Itālijā Pinot Nero īpaši audzē Alto Adidžē un Oltrepò Pavese, kur augstums un vēsais klimats dod filigrānus, aromātiskus vīnus.

Jaunajā pasaulē īpaši Oregona, Kalifornija un Jaunzēlande piedāvā pilnīgākus vīnus ar gatavu augļainību un maigu tekstūru.

Kādiem vīnu veidiem izmanto šo šķirni

Pirmām kārtām no Pinot Nero top viegli līdz vidēji pilnīgi sarkanvīni, ar ko šī šķirne ir vislabāk pazīstama. Tieši šeit atklājas maigā tekstūra un svaigā sarkanā augļainība.

Šķirnei ir arī galvenā loma dzirkstošajos vīnos, jo īpaši Šampaņā, kur tā burbuļiem piešķir pilnīgumu un struktūru.

Visbeidzot, Pinot Nero izmanto rozē vīnos, kur gaišā krāsa un svaigā augļainība rada smalkus, sausus un viegli baudāmus vīnus.

Pirkšanas ceļvedis – kā pārliecinoši izvēlēties Pinot Nero

Vispirms izlem, vai vēlies vieglu vai pilnīgu stilu. Vīni no vēsākiem reģioniem, piemēram, Vācijas un Ziemeļitālijas, ir taisni un svaigi, savukārt vīni no siltākiem apvidiem ir apaļāki un gatavāki.

Padomā par pielietojumu. Ja vīns paredzēts gaišai gaļai vai baudīšanai atsevišķi, viegla versija ir drošs izvēle. Medījumam un spēcīgākiem ēdieniem labāk piestāv pilnīgākie vīni.

Ja tikko iepazīsti šo šķirni, laba sākumvieta ir Pinot Nero no Alto Adidžes vai kāds vācu Spätburgunder. Ja vēlies izbaudīt šķirni tās klasiskākajā izpildījumā, pašsaprotams nākamais solis ir Burgundija.