Croatina
Pašlaik kolekcijā Croatina nav preču.
Pierakstieties zemāk, un mēs paziņosim, tiklīdz preces atkal būs pieejamas.
Īss ievads Croatina pasaulē
Croatina veido dziļus, tumšus sarkanvīnus ar stingru tanīnu un sulīgu augļainumu — tie nāk no Ziemeļitālijas, kur bieži tiek pārdoti ar nosaukumu Bonarda gan klusajā, gan viegli dzirkstošajā versijā.
Croatina ir sarkanā vīnogu šķirne no Itālijas ziemeļiem, kur tā mājo galvenokārt Lombardijas, Pjemontas un Emīlijas-Romanjas pierobežā. Šajos apvidos tā ir cieši saistīta ar ikdienas vīnu.
Šķirne šeit tiek audzēta jau gadsimtiem, un no tās bieži top vīni, ko dzer jaunus un pie maltītes. To izmanto gan atsevišķi, gan kupāžās, visbiežāk kopā ar Barbera.
Glāzē Croatina atpazīstama pēc tumšās krāsas, spēcīgā augļainuma un tanīna, kas vīnam piešķir stingru satvērienu. Tie ir vīni ar pilnību, taču reti ar smagu alkoholu.
Zināma arī kā
Atkarībā no tā, kurā Ziemeļitālijas nostūrī šķirne aug, tā tiek dēvēta dažādi. Tas mēdz radīt apjukumu, jo īpaši tāpēc, ka nosaukumu Bonarda lieto arī citām vīnogām.
Būtiskākie sinonīmi ir: Bonarda (Oltrepò Pavese un Colli Piacentini apvidos), Croattina, Neretta un Uva Vermiglia.
Klimata nozīme šķirnei
Croatina audzē gandrīz vienīgi Ziemeļitālijā ar tās mērenu kontinentālo klimatu, kur siltas vasaras un vēsas naktis ļauj augļiem nogatavoties, nepaaugstinot alkoholu pārmērīgi.
Šis klimats šķirnei ir īpaši piemērots, jo tā nogatavojas vēlu. Ja siltuma pietrūkst, tanīns kļūst ass un nedaudz rūgtens, savukārt pietiekams saules daudzums nodrošina apaļu, sulīgu augļainumu.
Galvenie aromāti
Parasti sastopamas kazenes, gatavi ķirši un plūmes, bieži ar vijolīšu pieskaņu un vieglu piparu pikantumu.
Garšas profils
| Īpašība | Novērtējums (1–5) |
|---|---|
| Viegls – spēcīgs | 4 |
| Sauss – salds | 2 |
| Zems skābums – augsts skābums | 3 |
| Maz augļainuma – daudz augļainuma | 4 |
| Mīksts – bagāts ar tanīniem | 4 |
Raksturīgais alkohola līmenis
Vairākums Croatina vīnu satur aptuveni 11–13 % alkohola, kas tos padara samērā viegli dzeramus pie maltītes.
Šķirnes, kas atgādina Croatina
Ja meklē vīnus radniecīgā stilā, Ziemeļitālijā ir vairākas šķirnes, kas apvieno to pašu tumšo augļainumu ar stingru satvērienu.
Barbera: svaigāks skābums un mīkstāks tanīns, taču tikpat sulīgs, tumšs augļainums.
Dolcetto: apaļš un piepildīts, ar tumšiem augļiem un vieglu rūgtenu noti noslēgumā.
Lambrusco: līdzīgs viegli dzirkstošs stils, taču vieglāks miesā un ar svaigāku augļainumu.
Freisa: bagāts ar tanīniem un pikants, ar sarkanajām ogām un stingru satvērienu mutē.
Šķirnes vīnu servēšana
Croatina pasniedz aptuveni 16–18 grādu temperatūrā. Ja vīns ir pārāk silts, izceļas alkohols; ja pārāk auksts, tanīns šķiet cietāks un skarbāks.
Piepildītākajām klusajām versijām noder pusstunda gaisa vai viegla dekantēšana, kas nogludina tanīnu un atver augļainumu.
Pietiek ar parastu, pietiekami platu sarkanvīna glāzi. Vieglās dzirkstošās versijas vislabāk baudāmas nedaudz atdzesētas un svaigas.
Ēdienu saderība — kam šķirne piestāv
Cūkgaļa un teļa gaļa
Croatina stingrais tanīns un sulīgais augļainums lieliski pārgriež cūkgaļas treknumu un piešķir svaigumu ēdieniem, kas citādi var kļūt smagi.
Pamēģini to ar sautētu cūkas stilbiņu, cepeškrāsnī grauzdētu speķi vai Ziemeļitālijas salami un desiņu šķīvi.
Grils un barbekjū
Tumšais augļainums un nedaudz graudainais tanīns tiek galā ar dūmiem, grila garoziņu un pikantām marinādēm, nepazūdot fonā. Alkohols paliek līdzsvarā, tāpēc pie grila vīns nešķiet ass.
Pasniedz to ar grilētu cūkgaļu, ribiņām vai labi garšvielotām desiņām.
Sieri
Augļainums un tanīns lieliski saskan ar nogatavinātiem, cietiem sieriem, kur sāls siera sastāvā mīkstina tanīnu un izceļ vīna ogu noti.
Tas teicami der pie nogatavināta Grana Padano, provolone un puscietiem sieriem.
Interesanti fakti par Croatina
Oltrepò Pavese un Colli Piacentini apvidos Croatina bieži tiek pārdota ar nosaukumu Bonarda — lai gan tai nav nekāda sakara ar argentīniešu Bonarda.
Daudzas vietējās versijas top viegli dzirkstošas — šī tradīcija padara vīnu svaigu un viegli dzeramu ikdienas maltītēm.
Croatina nogatavojas vēlu un tai ir bieza miziņa, kas nodrošina spēcīgo krāsu un izteikto tanīnu.
Kopā ar Barbera Croatina ietilpst pazīstamajā Gutturnio kupāžā no Colli Piacentini.
Valstis, kur šķirni audzē
Croatina pirmām kārtām ir itāļu šķirne un praktiski sastopama tikai šeit. Ārpus Itālijas stādījumi ir ļoti nelieli un izkaisīti.
Galvenā valsts: Itālija, ar nelieliem mēģinājumiem atsevišķās citās valstīs.
Būtiskākie apvidi un reģioni
Klasiskās dzimtenes atrodas Itālijas ziemeļos, kur šķirne ieguvusi savas pazīstamākās izpausmes.
Oltrepò Pavese (Lombardija): šeit top daudz Croatina, bieži vieglajā dzirkstošajā Bonarda stilā.
Colli Piacentini (Emīlija-Romanja): Gutturnio dzimtene, kur Croatina tiek kupažēta ar Barbera.
Colli Tortonesi (Pjemonta): no šķirnes bieži top piepildītāki, klusie sarkanvīni.
Kādiem vīnu veidiem šķirni izmanto
Croatina gandrīz vienmēr izmanto sarkanvīnam, taču vairākos atšķirīgos stilos, kuru izpausmes var būt visai dažādas.
Klusais sarkanvīns: tumšs, piepildīts un bagāts ar tanīniem, bieži paredzēts maltītei un dzeršanai jaunā vecumā.
Viegli dzirkstošs sarkanvīns: svaigais Bonarda stils ar sīkiem burbulīšiem, kas padara augļainumu dzīvīgāku.
Atsevišķas versijas top viegli saldenā stilā, kur atlikušais cukurs līdzsvaro stingro tanīnu.
Pirkšanas ceļvedis — kā droši izvēlēties Croatina
Ja vēlies ar tanīniem bagātu sarkanvīnu treknai gaļai, izvēlies klusu versiju no Colli Tortonesi vai Gutturnio ar Barbera kupāžā.
Ja tuvāka ir svaiga ikdienas vīna gaume, vieglā dzirkstošā Bonarda stila versija no Oltrepò Pavese sola sulīgu un viegli baudāmu pieredzi.
Meklējot Croatina Ziemeļitālijas vīnos, pievērs uzmanību nosaukumam Bonarda — bieži tā ir tā pati šķirne tautiskākā ietērpā.